Apzinātība tiešsaistē: digitālās labbūtības ceļvedis

Ne viss laiks, ko pavadām tiešsaistē, ir labi pavadīts laiks. Būsim godīgi – bieži tas pat nav kvalitatīvi izniekots laiks. Šis ir trešais raksts sērijā, kas tapusi projekta “Digitālā Aktīvisma Akselerators” ietvaros, pievēršoties medijpratības pamatzināšanām, bez kurām šodienas pasaulē neiztikt. Taču šoreiz tas nebūs mūsu galvenais jautājums, jo šajā rakstā vēlamies sniegt padomus tam, kā saglabāt veselīgas attiecības ar tehnoloģijām un digitālo vidi kopumā.

 

Ko nozīmē “veidot veselīgākas attiecības ar tehnoloģijām”?  Tas nozīmē ne vien tiešsaistē pavadītā laika sabalansēšanu ar to, ko darām reālajā dzīvē, bet arī izpratni par to, kādēļ digitālajā vidē uzvedamies tā, kā uzvedamies, un zināšanas par to, kā distancēties no negativitātes sociālo mediju saturā un komentāros, kas mūsdienu polarizētajā sabiedrībā kļūst ar katru dienu arvien skaļāks.

 

Kāpēc mēs lasām komentārus sociālajos medijos?

Sociālo mediju komentāri ir vieta, kur saplūst informācija, izklaide un socializēšanās. Neraugoties uz tematiem, kas kļuvuši par interneta “karsto kartupeli”, un par kuriem viedoklis ir ikvienam, kopumā komentāru sadaļas var būt ļoti noderīgs rīks, lai dalītos ar (pieklājīgu) viedokli, paplašinātu redzesloku, saņemtu atgriezenisko saiti un arī atrastu domubiedrus. Taču sociālo mediju platformas, tiešsaistes forumi, kā arī ziņu portāli, kas ļauj lietotājiem komentēt saturu un rakstus, nereti vairāk atgādina karalauku, nekā drošu telpu viedokļu apmaiņai. Taču kādēļ šīs diskusijas lasa arī tie, kuri sarunā nemaz nepiedalās? Kas ir tie psiholoģiskie iemesli, kādēļ cilvēki vēlas ne vien patērēt saturu, bet arī lasīt komentārus?

 

Salīdzināšanās ar citiem. Komentāriem ir dažādas sociālās funkcijas un viena no tām ir salīdzināšanās iespēja. Lasot komentārus, cilvēki nereti salīdzina sevi ar citiem – publicētajiem viedokļiem, aprakstītajām rīcībām vai dzīves situāciju kopumā. No vienas puses – ja lasītājs identificējas ar komentētāju pozitīvo pieredzi vai viedokļiem, šāda salīdzināšanās var celt pašapziņu. Tāpat iepazīšanās ar tādiem viedokļiem, kas līdz šim bijuši ārpus lasītāja redzesloka un nav pašsaprotami viņa “sociālajā burbulī”, var paplašināt redzesloku un veicināt cilvēka personības izaugsmi. Taču no otras puses – iepazīšanās ar pretējiem viedokļiem var radīt “nepareizības sajūtu” un likt sevi apšaubīt. Piemēram, ja kāds sociālo mediju lietotājs dalās ar ziņu par saviem profesionālajiem sasniegumiem, tā var radīt daudzveidīgu emociju gammu tās lasītājiem – no sajūtas, ka otra panākumi ir motivējoši, līdz sajūtai, ka lasītājs pats neko nav sasniedzis un nav pietiekami profesionāls.

 

Apstiprinājums. Komentāri nereti kļūst par lauku, kur vajadzība būt pieņemtam, iegūst pavisam reālas aprises. Neatkarīgi no tā, vai kāds dalās ar savu viedokli, kādu sasniegumu vai vienkārši ikdienišķu novērojumu, komentāros saņemtā atgriezeniskā saite būtiski ietekmē pašvērtējumu. Piemēram, iedomāsimies, ka kāds dalās ar sava radošā projekta rezultātiem. Pozitīvie komentāri var stiprināt pašapziņu un apstiprināt, ka tas patiesi ir sasniegums. No otras puses – (arī neapzināta) vēlme uzklausīt atzinīgus vārdus par savu darbu un saņemt ārēju apstiprinājumu, var negatīvi ietekmēt tālāko rīcību kā tiešsaistē, tā reālajā dzīvē, jo komentāros apmierinātā vajadzība būt pieņemtam, kļūst par dzinuli tālākajam darbam, kura mērķis vairs nav radošums un attīstība, bet tieši ārējs apstiprinājums.

 

Kopības sajūta. Ja cilvēki komentāru sadaļā pauž līdzīgus viedokļus, starp domubiedriem, kuri, iespējams, viens otru dzīvē nekad neieraudzīs, rodas kopības sajūta. Iedomāsimies situāciju, kur komentāru sadaļā tiek apspriests kāds īpaši rets hobijs vai sociāla problēma, kas aktuāla ļoti nelielai sabiedrības daļai. Neskatoties uz attālumu reālajā dzīvē, tiešsaistē cilvēki jutīsies pietuvināti viens otram. Šādi var rasties digitālās kopienas, kas apvieno domubiedrus un rada piederības un kopības sajūtu arī tad, ja reālajā dzīvē līdzās nav cilvēku, kuri varētu runāt par konkrēto tēmu.

 

Informācijas ieguve. Daloties ar pieredzi, detalizētāku informāciju un savām domām komentāru sadaļā, oriģinālā ieraksta vērtība un vispārējā lasītāju izpratne par tematu var pieaugt. Piemēram, bieži lietotāji dalās ar personīgiem stāstiem, piedāvājot plašāku skatījumu un papildu informāciju par konkrēto tematu, taču atgādinām, ka jebkura tiešsaistē izteikta apgalvojuma ticamība jāvērtē kritiski, kam lieti noder zināšanas par medijpratību.

 

Izklaide. Nenoliedzami – komentāri bieži ir tiešām izklaidējoši. Smieklīgas piezīmes, joka turpināšana komentāros un tiešsaistes drāma – iesaistošs saturs komentāros izklaidē lasītājus. Komentāru izklaidējošā funkcija ir kļuvusi par neatņemamu digitālās pieredzes daļu, jo lietotāji paši rada papildu kontekstu un jaunu, izklaidējošu satura slāni.

Neskatoties uz pozitīvajām komentāru funkcijām, lietotājiem jābūt piesardzīgiem. Pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis mākslīgi radīto komentāru skaits un sociālo mediju komentāru sadaļās sastopami boti,* kas manipulē ar informāciju, sašķobot notikumu gaitu, izplatot nepatiesu informāciju un fokusējoties uz noteiktiem skatupunktiem un vērtībām. Lai pasargātu sevi un citus no šīm manipulācijām, informācija, kas iegūta tiešsaistē, un tiešsaistes sarunas, ir jāvērtē kritiski. Prasmes izvērtēt informācijas patiesumu un avotu uzticamību ir tas, kas ļauj atpazīt manipulāciju, tādējādi ļaujot digitālajā vidē justies drošāk un mierīgāk.

 

10 padomi digitālajai labbūtībai

Būtiskākais digitālās labbūtības princips, protams, ir sabalansēt laiku, ko pavadām tiešsaistē, ar to, ko pavadām reālajā dzīvē. Taču patiesi harmonisku balansu iespējams panākt, nevis vienkārši kādā brīdī atslēdzot sev internetu, bet pilnveidojot savu pašdisciplīnu un veicinot apzinātu, nevis tehnoloģiju virzītu, iesaisti digitālās pasaules notikumos. Esam apkopojuši 10 padomus, kas var palīdzēt veidot jēgpilnāku digitālo pieredzi ikdienā.

1. Robežas. Plānojiet savu tiešsaistē pavadīto laiku tā, lai tas papildinātu jūsu ikdienu, nevis otrādi. Izveidojiet noteikumus sev un centieties tos ievērot, lai nepakļautos ierīču valdzinājumam un pieradumam. Piemēram, veiciniet klātesamības sajūtu, neizmantot tehnoloģijas, kamēr ēdat. Pirms gulētiešanas tiešām nolieciet telefonu tālāk no sevis, izbaudot mierpilnāku un brīvāku sajūtu, lai naktī atpūstos kvalitatīvāk.
2. Apzinātība. Jūtot, ka ierīces aizņem pārāk daudz laika jūsu ikdienā, apzināti apstājieties un iesaistieties tādās aktivitātēs, kas liedz paralēli būt tiešsaistē. Apzināti izbaudiet mirkli!
3. Satieciet cilvēkus. Savstarpējās attiecības ar draugiem, tuviniekiem un ģimeni visciešāk var stiprināt tieši reālajā dzīvē. Regulāri atvēliet laiku draugiem un ģimenei!
4. Ierobežojiet sociālo mediju satura patēriņu. Pat tad, ja robežas jau nospraustas, sekojiet līdzi tam, cik daudz laika pavadāt tiešsaistē. Ja rodas sajūta, ka tomēr par daudz, izmantojiet tehnoloģiju piedāvātās iespējas sekot līdzi savai digitālajai dzīvei. Iestatiet lietotņu un ekrāna lietošanas laika limitus, lai samazinātu tiešsaistē pavadītā laika apjomu.
5. Atrakstieties no liekiem informatīvajiem e-pastiem. Laika gaitā ikviens no mums tīšām un netīšām ir pierakstījies virknei informatīvo e-pastu. Attīriet savu digitālo telpu, atrakstoties no tiem e-pastiem, kas jums vairs nav interesanti un nesniedz nekādu pievienoto vērtību.
6. Radiet bezierīču zonu. Lai stiprinātu jaunos ieradumus, noteikumus par ierīču lietošanu ieviesiet arī reālajā dzīvē – savās mājās radiet zonas, kurās viedierīču lietošanu sev liedzat. Piemēram, nelietojot telefonus pie ēdamgalda, gultā vai vannasistabā, tādējādi apzināti radot telpu, kur varat būt ar sevi, savām domām un sajūtām.
7. Izslēdziet paziņojumus. Viedierīces bieži novērš mūsu uzmanību tieši ar dažādu svarīgu un ne tik svarīgu paziņojumu saņemšanu. Izslēdziet paziņojumus no lietotnēm, kas nav svarīgas. Šis šķietami mazais solis var būtiski uzlabot koncentrēšanās spējas un produktivitāti!
8. Digitālās higiēnas ievērošana. Pārliecinieties, ka jūsu digitālā vide ir droša – regulāri atjauniniet lietojumprogrammu versijas, izmantojiet sarežģītas paroles un divpakāpju autentifikāciju, kā arī izvairieties no pieslēgšanās publiskiem un neaizsargātiem Wi-Fi tīkliem.
9. Meklējiet palīdzību, ja tā nepieciešama. Ja tehnoloģiju izmantošana ikdienā negatīvi ietekmē jūsu psihisko veselību, meklējiet atbalstu! Runājiet ar draugiem un ģimeni, lai atrastu veselīgu balansu, un nepieciešamības gadījumā vērsieties pie psihiskās veselības speciālistiem!
10. Pārtraukumi. Atcerieties atpūsties no tehnoloģijām! Pārliecinieties, ka jums pietiek laika atjaunot enerģiju reālajā dzīvē, darot to, kas jums sagādā prieku un piepildījumu.

 

Galu galā pēdējais padoms, kas, šķiet, ir vissvarīgākais, ir pavisam vienkāršs – veidojiet savu digitālo pieredzi paši, un neļaujiet savai digitālajai pieredzei un tehnoloģijām veidot jūs un virzīt jūsu ikdienu.

 

*Automatizēta programmatūra tiešsaistes tērzēšanas procesiem.

 

Autores: Monika Henlija (Hanley) un Krista Luīze Priedīte